Dzirdes traucējumu cēloņi
Dzirdes traucējumi var būt iedzimti vai izraisīti konkrētu iemeslu dēļ. Neatkarīgi no tā, vai esat dzimis ar dzirdes traucējumiem vai pakāpeniski zaudējat dzirdi vecuma vai citu iemeslu dēļ, dzirdes aparāts var palīdzēt
Īslaicīgs dzirdes zudums
Noteikti esat piedzīvojuši sajūtu, kad paliekot galvu zem ūdens, ausis tā kā aizkrīt un Jūsu dzirde uz brīdi paliek sliktāka. Pēc kāda brīža, kad ūdens vairs neaizklāj ausis, mēs atkal dzirdam kā iepriekš. Tas ir īslaicīgs dzirdes zudums. Dzirde var būt īslaicīgi traucēta arī dažādu slimību dēļ. Šāda veida dzirdes traucējumu gadījumā var palīdzēt ārsta nozīmētā ārstēšana, medikamenti.
Hroniski dzirdes traucējumi
Hroniskus dzirdes traucējumus nevar izārstēt ar medikamentiem. Dzirde tiek bojāta, ja iekšējās auss matu šūnas tiek bojātas trokšņa, novecošanās procesu vai citu faktoru ietekmē. Par dzirdi atbildīgās bojātās šūnas neatjaunojas.
Troksnis ir viens no dzirdes zuduma cēloņiem
Dzirdes traucējumi var būt ne tikai iedzimti. Viens no biežākajiem dzirdes zuduma cēloņiem ir troksnis vai darbs izteiktos trokšņos. Darbinieki, kuriem ir dzirdes traucējumu attīstības risks:
Pedagogi
Fabrikas/rūpnīcas strādnieki
Lidostas darbinieki
Lauksaimnieki
Smago transportlīdzekļu vadītāji
Bāru, naktsklubu darbinieki
Dzirdei kaitē arī skaļas mūzikas klausīšanās. Tāpēc, lai aizsargātu dzirdi, jāierobežo klausāmās mūzikas skaļums. Cilvēkam droša skaņa nedrīkst pārsniegt 40-60 decibelus. Pastāvīgs stress arī var ietekmēt dzirdi.
Ar vecumu saistīti dzirdes traucējumi
Ar vecumu saistīts dzirdes zudums, kas pazīstams arī kā presbycusis, palielinās kļūstot vecākam, īpaši pēc 55 gadu vecuma. Tas notiek pakāpeniski, tāpēc to ir grūti piefiksēt un uz to reaģēt. Līdz brīdim, kad tas būtiski sāk ietekmē Jūsu ikdienas dzīvi. Parasti Jums ir grūti dzirdēt skaņas augstās frekvencēs, piemēram, bērnu balsis un putnu čivināšanu, kā arī runu trokšņainā un skaļā vidē, kurā ir daudz blakustrokšņu. Laika gaitā dzirdes traucējumi arvien vairāk ietekmē dzīves situācijas.
Dzirdes zuduma izplatītākie iemesli ir vecums un iekšējās auss matu šūnu daudzuma dabiska samazināšanās. Iespējams, esat novērojuši, kas vairs nedzirdat tādas skaņas kā vēja šalkoņu kokos. Vai arī Jums sagādā grūtības sekot sarunai ar vairākiem cilvēkiem. Ja tā ir, tad ir vērts pārbaudīt dzirdi. Vecuma izraisītus dzirdes traucējumus var viegli kompensēt ar dzirdes aparātiem
! Speciālisti un ārsti, cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, iesaka pārbaudīt dzirdi reizi gadā.
Kas notiks, ja es kavēšos ar dzirdes pārbaudi?
Kas notiktu, ja pamanītu, ka mūsu istabas augs ir savītis un, tomēr, to atstātu bez ievērības? Tas pamazām nokalstu pavisam, līdz nāktos atzīt, ka augu nav iespējams vairs glābt. Lai cik skumji tas nebūtu, aptuveni 80% cilvēku, kuri pamanījuši dzirdes traucējumus, rīkojas tieši tā – viņi atliek lēmumu pieņemšanu un lēnām tuvojas neatgriezeniskām dzirdes izmaiņām.
Ārsti un audiologi brīdina, ka laicīga dzirdes problēmu nerisināšana var radīt nopietnas sekas:
Nemitīgs saspringums, kas rodas mēģinot sadzirdēt, rada stresu un prasa lielu piepūli,
kā rezultātā var rasties galvassāpes, nogurums, atmiņas traucējumi,
neatrisinātas dzirdes problēmas palielina demences attīstības risku,
pieaug sociālās izolācijas risks,
samazinās drošība (piemēram, mēs varam nedzirdēt braucošu automašīnu),
tiek traucēta runas uztvere, kā rezultātā cieš komunikācija.